A+ A A-

Aktualitātes

jaunākās bibliotēkas grāmatas

Sērijā "Mansarda detektīvi" iznācis zviedru bestsellers – Lārsa Keplera romāns "Smilšuvīrs". Kritiķu atklātais un slavētais Lārss Keplers (Lars Kepler) ir01 pseidonīms zelta komandai, kurā darbojas laulāts pāris Aleksandra un Aleksandrs – Alexandra Coelho Ahndoril (1966) un Alexander Ahndoril (1967). Viņu grāmatas par izmeklētāju Jonu Linnu iznākušas jau vairāk nekā 13 miljonos eksemplāru 40 valodās, un rakstnieku pāris ir Zviedrijas mūsdienu veiksmīgākie autori. Zviedrijā un citur Eiropā lasa sērijas septīto romānu, savukārt Latvijā pie lasītājiem dodas ceturtais romāns "Smilšuvīrs", kas 2012. gadā kļuva par visvairāk pārdoto kriminālromānu Zviedrijā.
Šis ir jaunākais skandināvu trilleris, kuru jums nepieciešams izlasīt tieši tagad. Neatkarīgi no tā, kas jūs esat, ir dažas grāmatas, kuras vajadzētu lasīt tikai dienasgaismas drošībā. Šā saraksta augšpusē noteikti jābūt Keplera starptautiskajam bestselleram "Smilšuvīrs"." ("Parade", ASV)

Imodženas Edvardsas-Džonsas vēsturiskais romāns "Sanktpēterburgas raganas" – stāsts par divām māsām. Sanktpēterburgā ierodas māsas – 02Melnkalnes princeses – Milica un Stana, mežonīgi skaistas, melnām acīm, apveltītas mistiskām spējām un pārņemtas ar melno maģiju. Taču viņām jāpierāda sevi, lai kļūtu par carienes Aleksandras uzticības personām un sabiedrotajām. Kādu dienu Milica iepazīstina cara ģimeni ar Rasputinu, klaidoni no Sibīrijas stepēm, Krievijas dvēseli un tautas balsi... Gaisā virmo revolūcijas noskaņas, pa Sanktpēterburgas ielām klīst badacietēji, neapmierināti ļaudis, bet cara galms rīko izšķērdīgas balles, kurās blāvi zilos cigarešu dūmos sveicinās un vodkas mēriņos spurdz prinči, grāfi, baroni, diplomāti, valdības vīri, čalo galma dāmas dimantu un pērļu vizmā. Kā nerimstoši sabiedrības pavadoņi ir tenkas un slāpes pēc varas un statusa. "Vara, burvestība un sekss!" Nikolajs Antonovs, žurnālists "Krāšņs, juteklisks un tāds, kas nelaiž vaļā!" Santa Montifjore, rakstniece ""Sanktpēterburgas raganas", piesātinātas ar melno maģiju, seksu un intrigām, ir smalks vēsturisks romāns ar sulīgām vēsturiskām detaļām no Romanovu ēras." Amazon.com

Igauņu rakstnieka Ilmara Taska romāns “POBEDA 1946” aizved mūs uz tālo 1946. gada pavasari. Agrākie sabiedrotie, PSRS un Lielbritānija, atkal ir 03pretinieki un Eiropa ir sadalīta ar dzelzs priekškaru. Neatkarīgā Igaunija tagad ir Padomju Savienības rietumu province, kurp plūst lieli imigrantu pūļi. Padomju Savienības noteiktais ceļošanas aizliegums ir piespiedis BBC ziņu moderatoru Alanu un operdziedātāju Johannu sazināties ar Alana radio ziņu starpniecību. Viņi vairs nesaņem viens otra rakstītās vēstules, tās krājas uz čekas pārbaudītāju galda. Un tomēr viņi plāno slepenu tikšanos Maskavā. Johannas sešus gadus vecais zinātkārais māsas dēls dzīvo kopā ar savu ģimeni — māti un tēvu, kurš no jaunās politiskās kārtības slēpjas gala istabā aiz aizvilktiem aizkariem. Kā gaismas stars zēna dzīvē ienāk pilnīgi jauna automašīna Pobeda, ar kuru brauc apburošs un noslēpumains vīrietis. Spēlējoties pie auto stūres, zēns netīšām izpauž ģimenes noslēpumu. Zēna un noslēpumainā vīrieša draudzība ietekmē visus ģimenes locekļus un katapultē zēnu no viņa nevainīgās bērnības pieaugušo bīstamajās spēlēs. Zēns saprot, ka viņam jāsargā citu noslēpumi, bet viņš nespēj saprast kā rīkoties situācijā, kad vieniem varoņi citiem ir nodevēji. No igauņu valodas tulkojusi Lelde Rozīte.

Sandra Vensko. Adele. Dzejnieces, dramaturģe un prozaiķe rakstniecībā darbojas jau trīs gadu desmitus. Sāka ar dramaturģiju, turpināja ar dzeju un04 stāstiem, līdz 2014. gadā devās pie lasītājiem ar pirmo romānu “Maigā okupācija”. Par savu daiļradi viņa saka: “Kad rakstu bērniem, tad esmu tā mazā meitene, kura nekad nekļūst liela. Tad man ir bērna acis. Kad pamazām tapinu lugu, tad visi ir klāt, esošie, neesošie personāži. Ar romānu tāpat. Ar dzeju ir savādāk — dzeja ir tāds kalns, ko nevar pastumt no sevis prom. Dzeja ar savu spēku izlauž ceļu, vienalga, kur es atrastos.”
“Adele atzīst, ka viņu vada vēlme iznīdēt vīriešu dzimumu kā sugu. Ko gan citu darīt ar tādiem, kas sagādā vienas vienīgas vilšanās: vecaistēvs palicis kara gaļasmašīnā, tēvs nav zināms, bērnība beigusies ar seksuālu vardarbību, izmisīgie centienidzīvot tā, lai saglabātu ilūziju par ģimeni pašas meitai Rozei, cieš sakāvi. Adele krīt un ceļas, viļas un piedod, nūst un mīl, līdz atskārst, ka brīvība ir pats iedvesmojošākais, kas cilvēku mudina rīkoties, nevis ļauties.” Redaktore Gundega Blumberga.
Vāku noformējumā izmantota Sandras Vensko glezna "Adele." Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

Ja gribās kaut ko par mīlestību, bet ne gluži tādu cukurvates saldu un rozā, izvēlieties Sāras Pinboro "Viņai nemanot". Grāmatā autore savijusi gan 05mīlestību gan psiholoģisku spriedzi tādos mezglos, ka tie atšķetinās tikai pēdējās 30 lappusēs. Bet ar to vēl nav gana - pēdējās 10 lappusēs Pinboro ne tikai apgāž to spaini otrādi, bet arī paceļ un izber visas samazgas ārā, atklājot kaut ko pilnīgi neiedomājamu. Trīs vārdos šo grāmatu varētu aprakstīt kā "Karaliska lasītāja apčakarēšana!". Stāstā ir trīs galvenie varoņi - Luīze, Adele un Deivids starp viņām abām, vēl ik pa laikam parādās Roba vārds. Nodaļas attiecīgi sadalītas Adeles un Luīzes stāstījuma daļā un brīžiem vēl parādās arī "Toreiz", bet pamatā tomēr balstās uz abu sieviešu skatījumu par notiekošo. Vientuļā māte Luīze bārā iepazīstas un pabučojas ar vīrieti, nākamajā dienā izrādās, ka nule iepazītais Deivids ir ne tikai precējies, bet arī viņas jaunais priekšnieks. Ja ar to vēl ir par maz, drīz Luīze nejauši iepazīstas un sadraudzējas arī ar Deivida sievu Adeli. Un, ja šobrīd domājat, ka zināt, kurp tālāk ved šis stāsts, padomājiet vēlreiz, jo neko tādu kā romāns “Viņai nemanot” jūs nebūsiet lasījuši...

maz lietoti apavi

19.martā, plkst. 16.00 Mētrienas tautas namā būs iespēja iegādāties maz lietotus apavus (sieviešu un bērnu), kā arī somas no Anglijas.

Labi dejot un kopā būt

23.martā plkst. 19.00 Mētrienas tautas namāMeteņiem afiša
Deju kolektīva "Meteņi" jubilejas pasākums
"Labi dejot un kopā būt"
Piedalās tuvāki un tālāki deju draugi
Pēc koncerta groziņballe
Ieeja brīva

Sarunas par košumdārzu un tā kopšanu

Otrdien, 12.martā 13:00TikšanāsMētrienas pagasta bibliotēkā
Mētrienas pagasta bibliotēkā
tikšanās ar Kalsnavas arborētuma dendroloģi Benitu Rudzīti.
Runāsim par sēklām, kokiem un krūmiem mūsu dārzā.
‌Laipni gaidīti visi interesenti!