A+ A A-

Uncategorised

Sīkdatņu izmantošana

Kas ir sīkdatnes?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Par sīkdatņu izmantošanu

Mūsu mājas lapā izmanto sīkdatnes. Jūs varat uzzināt vairāk par sīkdatnēm, to izmantošanu un kontrolēšanas iespējām.

Izmantojot šo mājas lapu, Jūs piekrītat lietot sīkdatnes saskaņā ar šo Sīkdatņu paziņojumu. Proti, Jūs piekrītat veiktspējas/analītisko sīkdatņu izmantošanai turpmāk norādītajiem mērķiem. Ja Jūs nepiekrītat šo sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, izslēdziet tās saskaņā ar šā Sīkdatņu paziņojuma norādījumiem, lai sīkdatnes no šīs mājas lapas nevarētu tikt ierakstītas Jūsu ierīcē.

Kāpēc man vajadzētu atļaut sīkdatnes
Sīkdatnēs ietvertā informācija tiek izmantota, lai uzlabotu pakalpojumus, piemēram:

  • Iespējot pakalpojumu, lai atpazītu ierīci un jums nevajadzētu ievadīt to pašu informāciju vairākas reizes viena uzdevuma laikā, piemēram, aizpildot tīmekļa veidlapu vai tīmekļa aptaujas lapu;
  • Atļaujot, lai video atskaņotājs darbotos pareizi
  • Nosakot, cik daudz cilvēku izmanto pakalpojumus, lai tos varētu vieglāk izmantot, un vai ir pietiekami daudz jaudas, lai nodrošinātu ātrumu; anonīmo datu analīze palīdz saprast, kā cilvēki mijiedarbojas ar dažādiem tiešsaistes pakalpojumu veidiem, lai mēs varētu tos uzlabot

Analītiskās sīkdatnes (utma, utmb, utmc, utmz) – barkava.lv izmanto Google Analytics rīku, lai statistikas vajadzībām iegūtu informāciju par tīmekļa vietnes unikālo apmeklējumu skaitu, katra tīmekļa vietnes apmeklētāja pavadīto laiku tīmekļa vietnē, noteiktu apskatītās tīmekļa vietnes sadaļas, u.tml. Vairāk informācijas par Google Analytics rīku un to izmantotajām sīkdatnēm ir pieejama šeit.

Kā Jūs varat atteikties no sīkdatņu izmantošanas?

Ja Jūs nevēlaties, lai Jūsu ierīces pārlūkprogrammā tiktu saglabātas šīs tīmekļa vietnes vai šajā Sīkdatņu politikā norādīto trešo personu nosūtītas sīkdatnes, Jums ir iespēja atteikties no sīkdatņu saņemšanas un saglabāšanas Jūsu ierīces pārlūkprogrammā. Lielākajai daļai populārāko pārlūkprogrammu var uzstādīt iestatījumus, kas atspējo sīkdatņu saņemšanu. Šie iestatījumi visbiežāk ir atrodami pārlūkprogrammu izvēlnes sadaļās “preferences” vai “opcijas”. Vispārīga informācija, kā mainīt sīkdatņu saņemšanas iestatījumus, ir pieejama šeit. Lūdzam ņemt vērā, ka, atsakoties no sīkdatņu saņemšanas, šīs tīmekļa vietnes darbība var tikt apgrūtināta vai tās saturs var nebūt Jums pilnībā vai daļēji pieejams.
Instrukcijas, kā mainīt sīkdatņu iestatījumus populārākajām pārlūkprogrammām, ir atrodamas:

Firefox 2.0+ / 3.0+ / 4.0+/8.0+
Internet Explorer (IE) 9.0+
Internet Explorer (IE) 11.0+
Google Chrome
Safari
Opera

Novadnieki

Mēs lepojamies, ka no Mētrienas nāk:

Marija Galeniece (1890.g. - 1984.g.) – botāniķe, Latvijas purvu pētniece, docente LVU Mehānikas fakultātē. No 1954. gada līdz 1963. gadam vadījusi purvu ekspluatācijas katedru. ZA Bioloģijas institūta līdzstrādniece.
Teodors Kaufelds (1884.g. - 1975.g.) – no 1916.gada līdz 1917.gadam 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieris. Padomju Armijas ģenerālis. Grāmatas “Sēkla nedeg” autors.
Ansis Līventāls (1803.g. - 1878.g.) – viens no pirmajiem latviešu tautības rakstniekiem, grāmatu izplatītājiem. Dzejnieks un tulkotājs, slavenās vīru koru dziesmas “Lūk, roze zied!” vārdu autors.
Pēteris Pommers (1904.g. - 1974.g.) – lauksaimniecības zinātņu doktors, viens no ievērojamākajiem Latvijas pļavkopjiem un daudzgadīgo zāļu selekcionāriem. Viens no Laidzes lopkopības skolas dibinātājiem, strādājis Priekuļu lauksaimniecības skolā un Skrīveru izmēģinājumu institūtā.
Oļģerts Liepiņš (1906.g. - 1983.g.) – redaktors, žurnālists, rakstnieks. Savu darbību žurnālistikā sācis 17 gadu vecumā kā literatūras un mākslas nodaļas vadītājs laikrakstā “Latvis” 1923. gadā. Latviešu žurnālistikā O. Liepiņš darbojies 58 gadus, izdodot laikrakstus gan Latvijā, gan, vēlāk, Amerikā. Savas atmiņas aprakstījis romānā “Tālos atspulgos raugoties.”
Pēteris Sauleskalns (1876.g. - 1976.g.) – agronoms un pedagogs. Malnavas lauksaimniecības vidusskolas dibinātājs, ilggadējs direktors.
Artūrs Vanags (1908.g. - 1982.g.) – Latvijas Nacionālās operas solists, tenors. Viens no redzamākajiem skatuves meistariem 40. - 60. gados. Izpildījis galvenās tenora partijas daudzos iestudējumos. Kopā dziedājis tuvu piecdesmit lomām. Dziedājis radiofonā (600) un televīzijā (33), piedalījies neskaitāmos koncertos gan Rīgā, gan provincē.
Uldis Auseklis (dzimis 1941.gadā) – dzejnieks, izdevējs. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja zinātniskais līdzstrādnieks, Mūzikas un Mākslas redakcijas redaktors, bet no 1982.gada līdz 1985.gadam bērnu literatūras redakcijas redaktors, vēlāk vadītājs. Apgāda „Sprīdītis” galvenais redaktors. Nodibina privātapgādu „Garā pupa”, kurā izdod grāmatas bērniem, dzejoļu krājumus un kultūrvēstures grāmatas, kā arī avīzi bērniem „Kurmītis” 1997.gadā saņem Pastariņa prēmiju par dzejoļu krājumu bērniem „Kaķis ada zeķes zaķim”. Ir izdotas 32 grāmatas bērniem un 13 dzejas grāmatas pieaugušajiem. 2016. gadā piešķirts Madonas novada atzinības raksts par ieguldījumu kultūras dzīves bagātināšanā un par Madonas novada vārda popularizēšanu.
Leons Briedis (dzimis 1949. gadā) – dzejnieks, tulkotājs, atdzejotājs, izdevējs, apmēram 150 dziesmu tekstu autors, scenārists. Daudzu gadu garumā nesavtīgi darbojies izdevēja jomā - žurnālu "Grāmata" un "Kentaurs 21" izdošana. Darbojies "Literatūrā un Mākslā", žurnālā "Jaunās Grāmatas.” 1999. gadā Leonam Briedim piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. 2010. gadā saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju , 2015. gadā Leonam Briedim piešķirta Latvijas Literatūras gada balvas Mūža balva. 2016. gadā piešķirts Madonas novada Goda diploms un Goda zīme par spilgtu ieguldījumu literatūrā un Madonas novada un dzimtā Mētrienas pagasta mīlestību un radošu tā daudzināšanu.
Osvalds Mauriņš (1932.g. - 2016. g.) – rakstnieks, žurnālists. Savas darba gaitas sācis kā mežsargs. Neklātienē beidzis žurnālistiku Maskavā. No 1955. gada strādājis Cēsu rajona laikrakstā “Padomju Druva”( kopš 1990.g. “Druva”)par korespondentu, redaktora vietnieku, sekretāru. Rakstījis dzeju, stāstus, miniatūras un romānus. Izdotas 9 grāmatas. Kaislīgs makšķernieks.
Izabella Krolle (dzimusi 1938.gadā) – keramiķe, Mākslinieku savienības biedre kopš 1967.gada, un laikā no 1971. līdz 1977.gadam vadīja Mākslinieku savienības Keramikas apakšsekcijas darbu. Izabella Krolle veido trauku grupas, sienas dekorus, plastiskus veidojumus, dārza keramikas kompozīcijas, telpiskus objektus. Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1958.gada. Viņas darbi eksponēti neskaitāmās kolektīvajās izstādēs Latvijā, bijušajā PSRS un ārvalstīs. Viņa piedalījusies Starptautiskajās keramikas izstādēs–konkursos ārzemēs. Personālizstādes notikušas, Maskavā, Tallinā, Rīgā un daudzās citās Latvijas pilsētās. Izgatavojusi keramikas kausus ikgadējām Mētrienas volejbola sacensībām.
Inguna Krolle - Irbe (dzimusi 1965.gadā.) – grafiķe, gleznotāja. Maģistra grādu ieguvusi LMA (Latvijas Mākslas Akadēmijas) Grafikas nodaļā. Kopš 1981. gada aktīvi uzsāk dalību izstādēs ( vairāk kā 40) un tiek uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā. Darbojas dažādos mākslas veidos - glezniecībā, grafikā, grāmatu ilustrācijā; aktīvi piedalās starptautiskos simpozijos, plenēros, radošos projektos, kā arī ir veido video scenogrāfijas klasiskās mūzikas koncertiem un modernajam baletam.
Gunārs Krollis (dzimis 1932.gadā) – grafiķis, profesors emeritus, Oforta ģildes viceprezidents, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Grafikas katedras Oforta darbnīcas pasniedzējs, vadītājs (1974–2006). Viens redzamākajiem Latvijas 20. gadsimta otrās puses estampa meistariem. Kopš 1956. gada sarīkojis vairāk nekā 40 personālizstādes Latvijā un ārzemēs, piedalījies vairāk nekā 450 izstādēs. Grāmatu grafikā strādā kopš 1958. gada; veidojis grāmatu dizainu un radījis ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām. Daudzu profesionālu apbalvojumu laureāts. Mētrienas ģerboņa , karoga, un goda diploma autors.
Ilmārs Grudulis (dzimis 1937.gadā) – Mētrienas pagasta padomes priekšsēdētājs no 1966. gada līdz 1997. gadam. Ilggadīgs Mētrienas pagasta pašvaldības un sabiedriskais darbinieks, sportists un treneris, mednieks. Saņēmis neskaitāmas balvas. Nozīmīgākās: Madonas novada balvu Mūža ieguldījums sportā, Gada balvu medniecībā par nozīmīgu ieguldījumu Centrālvidzemes reģionā, Madonas novada domes Atzinību par 30 darba gadiem pašvaldībā.
Jānis Jaško (dzimis 1985.gadā) – vides zinātņu maģistrs, Latvijas augu aizsardzības pētniecības centra vadītāja vietnieks zinātniskajā darbā.
Jānis Ķuze (dzimis 1977.g.) - Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, ornitologs, sertificēts eksperts sugu un biotopu jomā, projektu vadītājs. Izveidojis Latvijas Dabas fonda tiešraides no aizsargājamo putnu sugu ligzdām, regulāri vada putnu vērošanas ekskursijas interesentiem un organizē putnu vērošanas sacensības „Torņu cīņas”.
Baiba Dumpe (dzimusi 1963.gadā) – keramiķe, maģistra grāds mākslā un maģistra grāds vēsturē. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece, Latvijas Arheologu biedrības un Latvijas keramikas asociācijas biedre. Podnieku Dumpju darbnīca - “Latviskais mantojums” saimniecība. Kultūras zīme "Latviskais mantojums" tiek piešķirta Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kuri joprojām mūsdienās saglabā un rāda latviskās kultūras un tradicionālās vērtības savas saimniecības apmeklētājiem.
Maruta Oša (dzimusi 1949.gadā) - Mētrienas pagasta bibliotēku vadījusi 30 gadus. Pirmā pagasta bibliotēkas vadītāja Madonas novadā, kas 2007. gadā saņēmusi Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par sasniegumiem bibliotēku nozarē. Iedibinājusi tradīciju - iestādīt ozolu mūsu novadniekiem - simtgadniekiem, kuru ieguldījums kultūrā , izglītībā, zinātnē u.c. nozīmīgs Latvijai.
Rute Svile (1927.g. - 2013. g. ) – tēlniece, keramiķe. Latvijas mākslinieku savienības biedre kopš 1960. gada. Rakstījusi tēlojumus, dzeju, interesantus, humorpilnus aprakstus par Mētrienas ļaudīm un viņu valodu.
Austris Apsītis (dzimis 1942.gadā) – vēsturnieks, beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultāti, specializējies Latvijas etnogrāfijā. Strādājis Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, bijis redaktors LPSR ZA Fundamentālajā bibliotēkā, zinātniskais līdzstrādnieks LPSR ZA Vēstures institūtā un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Novadpētnieks. Savācis daudz materiālu par Mētrienas pagasta vēsturi, kas publicēti avīzē “Mētrienas Dzīve.”
Edgars Točs (dzimis 1988.gadā) – divkārtējs Latvijas čempions volejbolā, Latvijas pludmales volejbolists. Kopš 2017. gada decembra starptautiskos turnīros startē kopā ar Mārtiņu Pļaviņu. 2018. gada augustā duets "Pļaviņš/Točs" atrodas Eiropas volejbola reitinga 12. pozīcijā. 2018. gada janvārī izcīna 1. vietu Pasaules kausa četru zvaigžņu posma turnīrā Hāgā.

Par mums

kamēr vien Mētrienas pusē
            bērziem baltas tāsis,
un saule , rītos tās svētot,
            pieglauž  vaigu un mirdz,
un lielajās māla krūzēs 
            krīt aizgātnēm sulu lāsis,
kamēr vien Mētrienas pusē 
            bērziem baltas tāsis,
te tavi cīruļi viruļos,
            tavi rubeņi rāsies
un kādā krustceļu smilgā
            smelgs un šūposies sirds -
kamēr vien Mētrienas pusē
            bērziem baltas tāsis,
kāds gādīgi gādās, 
            lai saule tām pieglauž vaigu un mirdz
                                            Uldis Auseklis
Mētrienas pagasts 
Mētrienas pagasta kopējā platība ir 14025,2 ha. Mētrienas pagasts atrodas Madonas rajona dienvidaustrumu daļā, Aiviekstes upes kreisajā krastā. Lielākās upes - Aiviekste, Joša, Isliena un Odze, kā arī sešas mazas upītes. Teiču valsts rezervāta teritorijā atrodas vairāki ezeri - Kurtavas, Sildu, Islienas un Dzērvītes ezers. Ārpus rezervāta - Odzienas un Runcu ezers. 
Sākotnēji Mētrienas pagasts tika saukts par Ļaudonas-Odzienu, šis variants nebija īsti veiksmīgs un pagasta nosaukumam tika meklēti vairāki varianti. 1925.g. 13.maijā tiek izteikta vēlēšanās dot pagastam "Mētraines" vārdu, bet par Mētraini jau sauc Tērbatu. Profesors Jānis Endzelīns, uzklausot K.Rozīti, atrod problēmai asprātīgu risinājumu - radīt pagasta nosaukumam formu  - "Mētriena", kuru sāk lietot no 1925.g. 1.septembra.
2009.g. Mētrienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

404

404: Lapa netika atrasta!

Atvainojiet, taču pieprasīto saturu nevarēja atrast!