A+ A A-

Jaunās grāmatas Mētrienas bibliotēkā

JĀNIS LŪSĒNS TREŠAIS, kā nojaušams, ir Jānis Lūsēns trešajā paaudzē – Latvijā labi pazīstams komponists, radoša, daudzšķautnaina, ļoti vīrišķīga un, 300x0 tresais 978 9934 0 7943 6protams, arī sarežģīta personība. Lai gan sacerējis daudz brīnišķīgas, dvēseliski izjustas mūzikas, kas tautā tiek ļoti mīlēta, pats saka, ka “komponistu būšanu” nevajagot romantizēt, jo tas esot tāds pats darbs kā visi citi. Iedvesmu viņš negaida, bet strādā. Ārējais tēls var maldināt. Kādam Lūsēns šķiet skarbs, citam augstprātīgs vai pārāk tiešs. Tomēr dziļākajā būtībā Jānis ir romantiķis, kurš priecājas par vienkāršām, katram latvietim mīļām lietām – klusiem ezera ūdeņiem, košiem saulrietiem un pļavu puķēm, zvaniņu skaņām un Ziemsvētkiem. “Kāds laiciņš ir nodzīvots, un sagribējās paskatīties atpakaļ,” atzīst komponists. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos viņš piedzīvoja galvu reibinošus panākumus, kad grupas Zodiac plate Disco Alliance, kurā skanēja Jāņa Lūsēna elektroniskā mūzika, sasniedza pārdesmit miljonu lielu tirāžu visā pasaulē, kas Latvijas Padomju Sociālistiskās republikas apstākļos bija fenomens. Tad sekoja otrs “Zodiaks”, neaizmirstamās Atmodas laiku dziesmas, vairāki mūzikli, dziesmu cikli, operas, arī simfonija. “Paveikts ir ļoti daudz, bet labākais man vēl priekšā,” Jānis Lūsēns cerīgi saka. Cerībām ir pamats, jo dinastija turpinās, un mīlestība pārvar visus šķēršļus.“Teksts radās [..], pateicoties Jāņa māmuļas sarūpētajai “pūralādei”ar materiāliem par dēla gaitām dzīvē un mūzikā”, grāmatas noslēgumā saka Inguna Bauere – daudzu biogrāfisku romānu autore. Jāņa Lūsēna biogrāfiju ilustrē fotogrāfijas no komponista personiskā arhīva.

Linda Malelija Hanta.Zivs kokā.” Sestklasniece Ellija jūtas kā zivs ūdenī, kad zīmē vai rēķina galvā, un kā zivs, kam jārāpjas kokā, kad skolā ir jāraksta300x0 zivskoka 978 9934 0 7910 8 vai jālasa. Ja zivi vērtētu pēc prasmes rāpties kokos, tā taču uzskatītu sevi par nekam nederīgu radību...Nez, kā būtu, ja es skolā justos normāli, nevis nemitīgā stresā? – prāto vienpadsmitgadīgā Ellija, jau atkal sēžot direktores kabinetā. Viņa mācās sestajā klasē, bet ar dažādiem trikiem ir pamanījusies noslēpt to, ka nespēj lasīt un rakstīt. Skolotāji uzskata viņu par “lēnu”, bet klasesbiedri – par frīku. Ja Ellijai nebūtu mīlošas ģimenes un neticami bagātas iztēles, arī meitene pati jau būtu norakstījusi sevi kā neglābjami stulbu un padevusies klasesbiedru mobingam. Taču kādu dienu jaunais skolotājs atklāj, ka savādniece patiesībā ir ārkārtīgi inteliģents un ar māksliniecisku talantu apveltīts bērns, kas cieš no disleksijas, un palīdz Ellijai saprast: cilvēks ir kas vairāk par viņam piekarināto birku. Šis emocijām piesātinātais, iedvesmojošais romāns uzrunās ikvienu, kurš jelkad ir domājis, ka savu īpatnību dēļ nespēs atrast vietu “normālo” vidū. No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga.

Žurnāliste un rakstniece Inga Jēruma plašākam lasītāju lokam pazīstama ne tikai ar saviem kriminālromāniem (ar pseidonīmu Margarita Grietēna) – 300x0 teatraberni 978 9934 0 8106 4palaikam viņa pievēršas spilgtām teātra un kino mākslas personībām. Lielu popularitāti ir ieguvusi grāmata par Valmieras teātra aktrisi Regīnu Devīti “No Zentas līdz Zentai”, kā arī grāmata par Ilzi Vazdiku, ilggadējo Dailes teātra aktrisi, – “Ilze Vazdika. Saldā katorga”.
Inga Jēruma atzīst, ka sen jau viņu saistījusi ideja uzrakstīt par “teātra bērniem” – tiem, kuri no bērna kājas vecāku vai vecvecāku darbavietu ir sajutuši ne tikai no skatītāju zāles puses. Vairāku gadu gaitā rakstniece izvēlējās tikties ar cilvēkiem, kurus teātra gaisotne nav tik ļoti savaldzinājusi, lai sevi ziedotu šai brīnišķīgajai, taču arī prasīgajai, pat nežēlīgajai mākslai. Tā ir tapusi grāmata Teātra bērni”

Pārbēdzējs” ir Zigfrīda Lenca otrais romāns. Romāns uzrakstīts 1951.gadā, vēlāk vairākas reizes pārstrādāts, bet netika izdots līdz pat 2016.gadam. “Atmiņas drīzāk ir neparocīgas. Tās ir tik smagas kā cukura maisi. Tas, kurš pastāvīgi tās vazā līdzi, kādu dienu tiek piespiests pie zemes.” Kādu dienu, sešus gadus pēc kara notikumiem, atmiņas panāk Valteru Prosku. Proska, vācu armijas kareivis, pēdējā kara pārbēdzējsvasarā nokļūst nelielā vienībā, kas uzrauga dzelzceļa līniju, lai partizāni Pripjatas purvos neuzspridzinātu vilcienus. Stāsts par viņa pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem.
Purvā visbīstamākie izrādās ir neizturamais karstums, niknie odu uzbrukumi un partizāni. Komandiera dotās pavēles kļūst arvien pazemojošākas un bezjēdzīgākas. Kareivji mēģina ierauties sevī, rast nodarbi: kāds mēģina noķert milzīgo, bet viltīgo līdaku, kādam ir vista, kurai mācīt trikus, kāds nodevies apcerei par nāvi un ārprātu, kāds mīļuprāt vienmēr gatavs gādāt apmetnei malku. Stāsts ir par kara bezjēdzību, par nesajukšanu prātā, par ilgām pēc cilvēcības, mīlestības un dzīves. Proska pārbēg ienaidnieka pusē, bet kas gan īstenībā ir ienaidnieks, dzimtene un pienākums, visa pamatā ir vēlme rīkoties un izdzīvot. Savā ziņā romāns savijas ar autora biogrāfiju, jo abi - gan kareivis Proska, gan Lencs - ir dzimuši Likā, abi kara pēdējos mēnešos dezertē un nokļūst ienaidnieka gūstā. No vācu valodas tulkojusi Ilona Burka.

Apgāds “Jumava” izdevis populārās zviedru rakstnieces Kamillas Lekbergas detektīvromānu sērijas devīto grāmatu “Ledus bērns.” Mīklaini pazušanasledus gadījumi liek saausīties un lauzīt galvu ikvienam. Ziemas spelgonī viena no pazudušajām meitenēm piepeši tiek atrasta sirdi stindzinošā skatā. Patrikam un viņa komandai ir jāapvieno spēki ar citiem policijas iecirkņiem, lai noskaidrotu lietas apstākļus un, iespējams, izglābtu pārējās pazudušās meitenes. Vietējo iedzīvotāju noslēpumiem atklājoties citam pēc cita, nākas secināt, ka nekas nav tā, kā pirmajā brīdī šķiet…

Frans Tilje. “Sapņot.Vairums cilvēku nakts izskaņā pārstāj sapņot... Perfekti izstrādāts, elpu aizraujošs trilleris, kas ievilina lasītāju sapņu un nomoda līkločos. Apmulsina prātu, nojauc ierasto lietu kārtību, izsit no līdzsvara... Nodaļas seko cita citai satraucošā hronoloģiskā haosā. Viss ir sajaucies, bet vienlaikus katrai vietai un notikumam ir stingri noteikta, sižetiski pamatota vieta. Abigeila ir slavena psiholoģe, kuru policija bieži pieaicina īpaši sarežģītu lietu izmeklēšanā. Tomēr Abigeilas pašas dzīvi apgrūtina neparasta slimība – narkolepsija, kas reizēm traucē saprast, vai notiekošais ir sapnis vai īstenība. Šobrīd Abigeila palīdz kāda cilvēka meklēšanā, kurš nolaupījis trīs bērnus. Iespējamo 300x0 sapnot 978 9934 0 7649 7upuru skaits var pieaugt. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, un noziedznieks ir tepat kaut kur līdzās. Lietas atrisinājums slēpjas Abigeilas atmiņu dzīlēs, bet viņas realitātes izjūta nenovēršami sarūk...Franks Tiljē (Franck Thilliez, dz. 1973) ir viens no populārākajiem spriedzes romānu rakstniekiem dzimtajā Francijā. Viņa grāmatas tiek tulkotas un izdotas vairāk nekā piecpadsmit valstīs, tostarp ASV, Vācijā un Japānā. Romāns “Sapņot” ir pirmais latviešu valodā tulkotais F. Tiljē darbs. No franču valodas tulkojusi Maija Indraša.