A+ A A-

Aktualitātes

Jaunās grāmatas Mētrienas bibliotēkā

Klajā nācis Leona Brieža (1949-2020) dzejas krājums Rondeles. “Šo rondeļu grāmatu rakstīju daudzus gadus – pats sev. Rondeles man uzvēdīja spirgts jūras vējš,g1 kam blakus kopā ar Mariju dzīvoju Dubultu jaunrades namā, tāpēc lielāko tiesu rondeļu tapušas laikā no 2013. līdz 2014. gadam. Tad šo grāmatu aizmirsu, kaut kur nozaudēju sirds melnrakstos, iekams to gluži nejauši uzgāju sava Kaugura mitekļa aprakstīto papīru krāvumos, kurp mēs ar Mariju pārcēlāmies dzīvot 2015. gada jūlijā.Jutos tik pārsteigts un apmulsis, apjucis par šo negaidīto likteņa pavērsienu. Rondeles atgriezās. Tās apstāja mani no visām pusēm un lūdzās: “Uzraksti mūs no jauna!” Vaicāju “Kāpēc?” “Tu esi mainījies,” rondeles atteica, “mēs arī esam citas”. Vienas dienas laikā 2019. gada 18. oktobrī es uzrakstīju šīs citas, bet tās pašas rondeles, pirms daudziem gadiem jau uzrakstītās vēlreiz, no jauna. “Vai tā tas mēdz būt?” – jūs neticīgi pārprasīsiet. To jums spēs atbildēt vienīgi šī grāmata un jūs paši. Es dzīvoju 2019. gada 19. oktobrī.” Tā par savām rondelēm rakstīja Leons Briedis. Krājuma redaktors Māris Salējs par Leonu Briedi raksta: “Reti kad, reti kāds dzejnieks mūsu dienās vairs apzinās kādas tradicionālās stingrās dzejas formas iespējas, to poētisko brīvību, kura tiek sasniegta, ievērojot striktus formālus ierobežojumus. Leons Briedis ir viens no šiem retajiem. Viņš ne tikai ir izkopis šīs formas, bet uzdrošinājies rādīt pilnvērtīgas – sonetu, oktāvu – dzejas grāmatas. Tagad kārta pienākusi rondelei. Šīs senās franču dzejas formas meistari latviešiem savulaik bija Edvarts Virza un Jānis Medenis. Leons šo tradīciju 21. gadsimta sākumā iedzīvina jaunā kvalitātē. Leons Briedis pierāda, ka viņš “elpo” šajā formā brīvi un piepildīti. Iespējams, tieši šādi atklājas Leona būtība – apaugļots un izdziedāts ētiskais un estētiskais kategorisms, pār kuru līst maigā folkloras saules gaisma.”


Rakstnieces Noras Ikstenas sarunu grāmatā Runādamies iekļautas intervijas ar Dzintaru Sodumu, Imantu Ziedoni, Valentīnu Jekabsonu, Dagniju Dreiku, Jāni g2Einfeldu, Renāti Blumbergu, Tītu Reinu Vītso, Dairu Āboliņu, Aldi Gobzemu, Liānu Langu, Edvīnu Raupu, Raimondu Tigulu. "Satikties un runāt. Runāt dzīvi un tieši, pārteikties, kļūdīties, iesmieties un apraudāties. Piedzīvot sarunas prieku. Mūsu nervozajā pasaulē, kurā pazūd laiks un viss mainās tik strauji, šādi mirkļi ir retums. Esmu pateicīga, ka, mijoties gadsimtiem, man ir bijusi iespēja tos piedzīvot – ar ļaudīm, kuri ir laikabiedri. It kā tikai viens īss mirklis, tomēr dziļi iespiedies atmiņā," stāsta Nora Ikstena.


Sestā sieva ir autores Ingas Grencbergas pirmais literārais darbs. Grāmatā izmantoti ieraksti no autores dienasgrāmatas, kas saplūdināti ar g3izdomātiem stāstiem un notikumiem. Vienīgi autorei ir zināms, kuri notikumi šajā stāstā ir īstenība un kuri ir izdomāti! Taču simtprocentīga patiesība ir tā, ka autore, tāpat kā grāmatas varone Alise, ir sestā sieva. Mana sestā sieva uzrakstījusi pārsteidzošu romānu … Kopā ar Alisi klaiņot viņas dvēseles tumšajos un gaišajos labirintos ir patiesi aizraujošs ceļojums sievietes intīmajā aizspogulijas pasaulē. Ingas Grencbergas debijas romāns ir pārliecinošs gan saturā, gan formā.
Dž. Dž. Džilindžers.


Daces Judinas grāmata Slazdā ir detektīvu sērijas “Izmeklē Anna Elizabete” divpadsmitais romāns. Jaunākais detektīvromāns irg4 notikumiem un noziegumiem bagāts – melnās kāzas pamestā baznīcā un miljonāra Rolmana dēla nāve aizsāk neizskaidrojamu, savstarpēji it kā nesaistītu noziegumu virkni. Pavasara talkā zupas katlā vārās cilvēka rokas kauliņi, no gaisa balona izkrīt skatuves dīva, Āgenskalna pagrabā uz ķebļa tup sažuvusi mūmija, bet meža biezoknī atrasti pieci miruši vīri treniņtērpos, visiem trūkst labās kājas kedas…Bet Austrijā, senajā Berghofas īpašumā, kurp devusies Anna Elizabete, viņas mantojumam un dzīvībai uzglūn gan muižas pārvaldnieki, gan viltus sektanti un pat cilvēki, kuriem viņa reiz palīdzējuši…Līdztekus sarežģītajām izmeklēšanām plosās kaislību vētras – kāds zaudē ne tikai pierastās ērtības, bet arī draugus, un viņam nākas beidzot pieaugt, kāds beidzot nolemj ļaut vaļu ilgi slēptajām jūtām, bet kāds sāk dzīvi no jauna. Katram ir savi slazdi, no kuriem jāizkļūst. Jautājums tikai par cenu, ko esam gatavi maksāt par savu brīvību – ķermenisko, garīgo, dvēselisko. Vai – par savu dzīvību…


Romāns Lupatu lelle ir angļu rakstnieka Daniela Koula debijas romāns, kas izdots jau vairāk nekā 30 valstīs. Autors ir ilgus gadus strādājis arī par mediķi, lai, g5iekšējas nepieciešamības vadīts, glābtu cilvēku dzīvības, vai, iespējams, dara to vainas apziņas dēļ par daudzajiem personāžiem, kurus nogalina savos kriminālromānos. Viens ķermenis. Seši upuri. Aizdomās turamo nav. Tiek atrasts līķis no kopā sadiegtām dažādu upuru ķermeņa daļām, ko sensāciju alkstošie žurnālisti uzreiz nodēvē par “Lupatu lelli”. Lietas izmeklēšana tiek uzdota detektīviem Viljamam “Vilkam” Foksam un Emīlijai Baksterei. Slepkava izaicina policistus, atklājot sešu nākamo upuru vārdus līdz ar datumu, kurā ieplānojis katru nogalināt. Kā pēdējais sarakstā ir minēts arī Fokss. Tagad visas pasaules mediji uzmana katru policijas soli. Vai tādas spriedzes apstākļos Foksam un Baksterei izdosies glābt sešu cilvēku dzīvības un laikus noķert slepkavu? “Lupatu lelle” ir aizraujošs trilleris ar daudziem iepriekš neparedzamiem un negaidītiem sižeta pavērsieniem, īpaši piemērots Jū Nesbē, Roberta Galbraita un Paulas Hokinsas faniem. No angļu valodas tulkojis Armīns Voitkāns.


Aleksandra Mariņina. Rūgtais kvests. Šis ir viens no vineparastākajiem Aleksandras Mariņinas romāniem. g6
Iztēlojieties, ka esat nonācis Padomju Savienībā: miers un stabilitāte, bezmaksas izglītība, ēdnīcā pusdienas par vienu rubli, saldējums par deviņdesmit kapeikām. Sapnis!? Nekas, kvests parādīs...


Negara Džavadi (1969) ir Irānā dzimusi franču rakstniece, scenāriste un kinorežisore. Pēc kinomākslas studijām Parīzē Džavadi ilgākug7 laiku strādāja kino jomā, rakstot scenārijus un uzņemot īsfilmas. "Dezorienāliste" (2016) ir viņas pirmais romāns, kas izpelnījies plašu starptautisku ievērību, saņēmis prestižas literāras balvas. Kimia Sadra Parīzē mākslīgās apaugļošanas klīnikā gaida rindā, lai padarītu par realitāti savu izsapņoto nākotni. Kavējot laiku, viņa ļaujas atmiņām par Sadru ģimenes raibās vēstures līkločiem, izsekojot četru iepriekšējo paaudžu piedzīvotajam. Vecvectēvam Persijā reiz piederējis harēms ar 52 sievām, kurā piedzimusi arī viņas vecmāmiņa…Skumjas ironijas un trāpīga humora cauraustajā iekšējā monologā ieskanas gan liriskas, gan ciniskas notis, un tā kodols tomēr izrādās pati Kimia – alternatīvā roka cienītāja, apdāvināta stāstniece un laikmetīga sieviete, kura cenšas atrast vidusceļu starp ģimenes tradīcijām un pašas "dezorientalizāciju". Romāns lasītājam piedāvā bagātīgu vielu pārdomām par Rietumu un Austrumu attiecībām, atgādina par Irānas pretrunīgās vēstures lappusēm un modernās pasaules dažādajiem paradoksiem. Tomēr romāna sižets ir cieši saistīts arī ar Parīzi. No franču valodas grāmatu tulkojusi Inta Šmite.


Dagnija Dreika romānā Taureņu lietus pieskaras tādiem jautājumiem kā norisēm cilvēku dvēselēs, atbildības sajūtai  un vēstures iespaidam uz mums. Tie, kuri ir g8iemīļojuši prokuroru Artūru Limeiķi, varēs tikties gan ar viņu , gan citiem iemīļotiem personāžiem, kuri spēj atrisināt visdažādākos sarežģījumus. Nekas nav mainījies – viņi joprojām veic savu darbu, lai arī dzīve nav nekāds rožu dārzs un viss nebūt nenorisinās tā kā vajadzētu. Bez ērkšķiem neiztikt, bet svarīga ir apņemšanās nepadoties un cīnīties.


Dzintra Žuravska. Nepabeigtā portreta noslēpums.  Aizraujošs  romāns. Kādam jaunam dizaineram vecās muižas pažobelē atrastais portrets mudinag9 atmiņas vai nojausmas par kaut ko līdzīgu no savas dzīves...


Meriana Kīza. Mazliet precējušies. Eimijas vīrs Hjū apgalvo, ka pavisam noteikti negrasās šķirties. Viņš joprojām mīl sievu, tikai vēlasg10 nelielu atpūtu – no laulības, bērniem un ikdienas. Sešus mēnešus viņi būs tikai “mazliet precējušies” – Hjū kā brīvs vīrietis dosies eksotiskā ceļojumā, savukārt Eimija paliks mājās, centīsies savākt savas pašcieņas druskas un… gaidīs. Skaitot dienu pie dienas, Eimija ir spiesta stāties pretim savām lielākajām bailēm. Vai viss būs kā agrāk, kad Hjū atgriezīsies… ja atgriezīsies? Vai mīlestība, kas likās mūžīga, tiešām var beigties? Un varbūt viņai pašai vajadzētu ielaisties dēkā ar kādu citu?


Monika Kastena. Glābiet mani. Septiņpadsmitgadīgo Rūbiju Bellu absolūti neinteresē nauda, luksusa lietas, ballītes ung11 ietekme. Kopš viņai piešķirta stipendija mācībām prestižajā Mekstonholas koledžā, viņas moto ir: Tikai nekrist acīs skolasbiedriem! Turpretī Džeimsa Boforta – koledžas nekronētā karaļa – dzīve ir viena vienīga ballīte. Džeimss ir augstprātīgs, bagāts un pievilcīgs, un, protams, viņam nav ne jausmas par tādas Rūbijas eksistenci. Viņiem abiem nekad nevajadzētu satikties, tā visiem būtu labāk. Bet kādu dienu Rūbija kļūst par liecinieci kam tādam, ko viņai nevajadzēja redzēt un kas var sagraut smalkās Bofortu ģimenes prestižu, ja nonāktu atklātībā. Džeimss nolemj paturēt Rūbiju acīs, lai būtu drošs, ka meitene neizpļāpāsies...Mona Kastena (dz. 1992), vācu rakstniece, ir studējusi bibliotēku un informācijas menedžmentu, bet pēdējos gados pilnībā pievērsusies rakstniecībai. Viņas romāni "Save Me", "Save You" un "Save Us" kļuvuši par bestselleriem ne tikai Vācijā, bet arī citās valstīs.No vācu valodas tulkojusi Iveta Galēja.

"Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai"

Pasākums “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” šogad tiek rīkots virtuālā vidē,
uzsverot tradīcijas neatkarību no sarežģītiem apstākļiem.
Svētku dienā, 4. maijā, ikviens ir aicināts posties goda drēbēs – savā tautas tērpā – un vienatnē vai kopā ar ģimeni nofotografēties.4maijs
Fotogrāfijas pulksten 12.00 jāpublicē sociālo tīklu vietnē “Facebook” savā, pievienojot tēmturi #tautastērpugājiens.
Tēmturis būs apliecinājums dalībai virtuālajā gājienā, kā arī atļauja rīkotājiem vēlāk izmantot attēlus kopīga video radīšanai.
Video iecerēts kā dokumentāla liecība šai neparastajai 4. maija svinēšanai – apliecinājums tautas tērpa īpašajai lomai nacionālās piederības stiprināšanā, pašapziņas celšanā un spējai, tradīcijai nepārtrūkstot, pielāgoties arī tik neparastam laikam kā šis.
Gājienu tautas tērpos šogad ciešā sadarbībā rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, tautas tērpu centrs “Senā klēts” un biedrība “Mans tautastērps”.